Tālāk aiz vēja ģeneratora, vēl mazliet tuvāk upei,
Viņa stāvēja. sargsuns pie kājām rēja
Viņš bija teicis: "izvēlies - es vai tas ko tu dari".
Kaut neviens nevienam nepieder un nepiederēja

No tāda tāluma neatpazīt asaras viltotās vai īstās
Pieiet klāt un nolaizīt.
Bet viņš bīstas, ai kā bīstas sabrukt

Viņa vairs nav modē, viņš nekad nav bijis,
Viņa domā citādi, viņš ir trauks, kas izlijis..
Viņš viņu gribēja sasiet un sēja,
Kaut neviens nevienam nepieder un nepiederēja,
Un nepiederēja

No tāda tāluma neatpazīt,
Asaras viltotās vai īstās
Pieiet klāt un nolaizīt.
Bet viņš bīstas, ai kā bīstas sabrukt

Kad kuģis vēl krastā
Mums nepierast pie neparastā
Bet tad, kad tu mastā?